logo Magnesia

Magnijs. Mūsu organisma enerģija.

KĀ MAGNIJS PALĪDZ UN KĀPĒC ORGANISMĀ TĀ NEPIETIEK?

Magnijs. Mūsu organisma enerģija.

Magnijs ir pamata elements enerģijas veidošanai dzīvajos organismos. Bez tā uz Zemes nevarētu pastāvēt dzīvība, kādu mēs to pazīstam.

Ķermenī pastāvīgi vajadzētu atrasties ap 30 gramiem magnija. Jau šāds daudzums spēj, piemēram, efektīvāk aizkavēt nogurumu un stresu.

Magnijs iespaido vairāk nekā 300 fermentu reakciju organismā. Tāpēc tā trūkums viegli var kļūt par veselības problēmu cēloni.

Pamatinformācija par magniju

Magnijs ir visiem dzīvajiem organismiem nepieciešams dabiskas izcelsmes elements. Tieši tā iedarbībā vielmaiņas procesā rodas enerģija, kas rosina augu un dzīvu būtņu dzīvi.

Magnijs ir hlorogila sastāvdaļa, kas ogļskābo gāzi palīdz pārvērst skābeklī. Arī tāpēc magniju dēvē par dzīvības elementu.

  • Magnijs, latīniski magnesium.
  • To 1808. gadā atklāja sers Hamfrijs Deivijs.
  • Tas ir viens no 10 visizplatītākajiem ķīmijas elementiem zemes garozā.
  • Tas ir gan iežos, gan jūras ūdenī.
  • Bagāts magnija avots ir zaļie augi.

Ārstnieciskiem nolūkiem magnijs tika izmantots jau Magnēsijas reģionā Senajā Grieķijā, no kura saņēmis savu latīnisko nosaukumu. Taču tikai 1956. gadā zinātnieks E. B. Flinks pirmo reizi vērsa uzmanību uz tā nepietiekamības sekām cilvēka organismā.

Un kā ar magnija saturu ir jums? Izmēģiniet mūsu testu!

Lai uzlabotu un analizētu šīs tīmekļa vietnes izmantošanu, mēs izmantojam sīkdatnes. Sīkdatnes mēs kopīgojam arī ar saviem sociālo mediju, reklāmas un analīzes partneriem, kuri šos datus var kombinēt ar citu informāciju, kas vai nu iegūta tieši no jums (ko esat tiem sniedzis), vai ko tie ieguvuši tādēļ, ka izmantojat viņu pakalpojumus. Sabiedrības “Karlovarské minerální vody, a.s.” no sīkdatnēm iegūtā informācija nesatur nekādus personas datus. Paliekot šajā tīmekļa vietnē, jūs paužat savu piekrišanu šīs informācijas izmantošanai.